Spruktu Sv. Antona Romas katoļu baznīca

“Spruktu katoļu draudze tika izveidota 20. gadsimtā – tā dibināta 1933. gadā un aptver daļu no teritorijas, ko iepriekš apkalpoja Izvaltas un Jezupovas baznīcas. Ir zināms, ka pašreizējās Spruktu baznīcas vietā atradusies koka kapela, kas celta 1785. vai 1820. gadā. Jau 1866. gadā šī ēka bijusi sliktā stāvoklī, tomēr nav precīzu ziņu par tās izskatu un saglabāšanās ilgumu. Tagadējo Spruktu baznīcu projektēja un celtniecības darbus vadīja vietējais prāvests un būvtehniķis Vaclavs Kozlovskis. 1933. gadā tika likti baznīcas ēkas pamati, kā arī uzcelts draudzesnams, kur iekārtota pagaidu kapela. 1935. gadā jauno dievnamu iesvētīja, taču būvi pilnīgi pabeidza tikai 1938. gadā.

Spruktu baznīca ir celta no betona ķieģeļiem; plānā tā ir taisnstūra būve ar pusaploces apsīdu, kam abās pusēs atrodas simetriski četrstūra sakristeju apjomi. Dievnama ārsienas ritmiski sadala lizēnas, starp tām izvietoti pusaploces dvīņu logi. Baznīcai ir divtorņu fasāde, torņu barokālais vainagojums veidots ķiverveida formā.

Iekštelpu trīs jomos pārdala četrstūraini pīlāri, to sedz cilindriska velve. Virs ieejas izbūvēta ērģeļu lukta (tajā novietots harmonijs). Centrālajam altārim izmantoti klasiskā ordera elementi, tajā ievietots nezināma 20. gadsimta meistara darbs “Sv. Antons”. Sānu altārī 20. gadsimta vidū bijusi Jadvigas Žilvinskas glezna “Jēzus sirds” (kas nozagta). No vecākas baznīcas iekārtas mantots nozīmīgākais dievnama mākslas piemineklis – 19. gadsimta sākumā lietais alvas relikvārijs.

Spruktu baznīcas ēka, pārstāvot retrospektīvisma strāvojumu, atspoguļo vietējo celtniecības tradīciju īpatnību 20. gadsimta pirmajā pusē – dažādu vēsturisko stilu elementu eklektisku apvienošanu.”