Jezupovas (Juzefovas) Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca

“Jezupovā (Naujenē) baznīca jeb kapela bijusi pirms 1685. gada; vēstures avotos minēts, ka tolaik notikusi viena tās sānu altāra iesvētīšana. Ir arī zināms, ka kapela te atradusies 1710. gadā. Jezupovā ilgāku laiku bijis nepastāvīgs Daugavpils jezuītu misijas punkts. Jezuīti šeit apmetušies arī 1804. gadā, veicot katehēzes darbu tuvākajā apkaimē.

Jaunu koka baznīcu Jezupovā uzcēla 1782. gadā pēc vietējo zemju īpašnieka Staņislava Šadurska ierosmes. Šis dievnams nodega 1944. gadā. Koka baznīcas ēkai, iespējams, bija krusta plāns, blakus apsīdai abās pusēs iezīmējās simetriski sakristeju vai šķērsjoma apveidi. Baznīcas diviem torņiem bija Latgalē reti sastopama, sarežģīta konstrukcija. Koka dievnama iekštelpu izgaismoja sīkrūšu dvīņu logi. Ir zināms, ka 1855. gadā šajā baznīcā atradās ērģeles (10 reģistri) un trīs altāri: centrālais – uz sienas iluzori gleznotais altāris, kurā bija arī eļļas glezna “Dievmāte”, viens sānu altāris ar kokā grieztu Kristus tēlu un otrs sānu altāris ar gleznu “Sv. Pēteris”. Iekštelpu glezniecisko dekoru un dažas altārgleznas darinājis (pirms 1860) poļu mākslinieks Napoleons Ilakovičs. Šai koka baznīcai līdzās atradās ap 1830. gadu celts koka zvanu tornis – plānā kvadrātveida būve ar piramidiālu jumtu, ko vainagoja ažūrs metāla krusts. Tornis, kaut sliktā tehniskā stāvoklī, bija saglabājies vēl 1949. gadā, taču šobrīd tā vairs nav.

Jaunu mūra baznīcu Jezupovā sāka celt tieši aiz vecā koka dievnama pamatiem. Ēkas projektu bija izstrādājis Rēzeknē dzīvojošais arhitekts Pāvils Pavlovs, jaunbūves pamati tika iesvētīti 1936. gadā. Būvdarbus pārtrauca Otrais pasaules karš, un tos pabeidza 1958.-1961. gadā. Taču jau 1962. gadā ēka tika atsavināta, tajā iekārtojot vietējo klubu un citas pašvaldības iestādes. Draudze dievnamu atguva 1989. gadā, draudzes vajadzībām tas tika pārbūvēts 1990. gadā. Līdz tam dievkalpojumi bija notikuši pielāgotās telpās – blakusesošajā draudzes mājā.

Jezupovas baznīca ir būvēta no ķieģeļiem un ārpusē apšūta ar plēstiem granīta kmeņiem. Ēka plānā veido četrstūri ar akcentētu poligonālu apsīdu, kurai abās pusēs atrodas simetriski četrstūraini sakristeju apjomi. Smailarku logailas ārsienās ierāmē izvirzīti stilizēti kontrforsi. Neogotikas motīvi izmantoti arī smagnējās divtorņu fasādes logu risinājumā.

Halles tipa dievnamā trīs jomiem, ko nodala pīlāri, ir gan dzelzsbetona, gan koka pārsegums ar velvējumu. Pie ieejas – blakus vestibilam, kuru ar zāli savieno stiklotas durvis, - atrodas simetriski izvietotas palīgtelpas. Virs ieejas izbūvēta ērģeļu lukta (instrumenta nav). Baznīcas altāri (mensas) ir izveidoti pēc dievnama atgūšanas. Iekārtā saglabāts 19. un 20. gadsimta mijā darināts neorokoko feretrons, kā arī koka krucifikss.

Jezupovas (Jezufovas) katoļu baznīca atspoguļo 20. gadsimta pirmās puses arhitektūrai raksturīgo retrospektīvisma ievirzi un eklektisku vēsturisko stilu formu elementu izmantojumu.”

Rūta Kaminska Anita Bistere "Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā” Neputns, Rīga, 2006