Augšdaugava 2012

Sagaidi savu vasaru Augšdaugavā! – tā šogad skanēja Starptautiskā tautas mākslas festivāla „Augšdaugava 2012” moto. Un patiesi, vasara un tūrisma sezona tika sagaidīta saulei bagātīgi rotājoties gleznainajos Daugavas krastos. Festivāls jau 13 gadus pēc kārtas tika rīkots kā ģimenisks pasākums ar mērķi popularizēt Daugavpils novada izcilās dabas vērtības, tradīcijas un kultūras mantojumu, veicināt tūrisma attīstību, sekmēt novada iedzīvotāju aktivitāti un stiprināt starptautisko sadarbību. Interesants ir fakts, ka, īsi pirms „Augšdaugavas” festivāla, dabas parkam „Daugavas loki” pēc iedzīvotāju balsojuma tika piešķirts statuss - Latvijas dižvieta.

Visas dienas garumā festivāla viesus priecēja deju, folkloras kopu un vokālo ansambļu koncerti, izstādes, amatu darbnīcas, sporta un ūdenstūrisma aktivitātes. Centrālie notikumi noritēja divās vietās – Slutišķu sādžā un Latgales sētā.

Latgales sētā uz skatuves kāpa gan vietējie jaunās un vidējās paaudzes deju kolektīvi no Līksnas un Nīcgales pagasta, Daugavpils novada, Daugavpils Latviešu un Krievu kultūras centriem, gan arī attālāki viesi no Krāslavas, Ogres un Ērgļiem.

Paralēli lustīgām dejām, interesenti varēja iegādāties amatnieku un ražotāju izstrādājumus, kā arī vērot un piedalīties amatu un prasmju demonstrējumos, kurus vadīja Špoģu mūzikas un mākslas skolas Lietišķās mākslas studija „Pūpoli” un keramiķe Mairita Folkmane. Tikmēr Špoģu mūzikas un mākslas skolas audzēkņi veidoja interesantu ziedu kompozīciju „Sveiciens vasarai!”. Ziedu motīvs aktuāls bija arī mākslinieču Ilvijas Juškevičas un Jolandas Ābeles gleznās, atklājot izstādi „Pļavas puķes”.

Tikmēr Slutišķu vecticībnieku mājas pagalmā ciemiņus izklaidēja folkloras kopu un vokālo ansambļu koncerts „Ganiņš biju, ganos gāju”. Pilnā sparā darbojās arī Daugavpils novada muzeju radošās darbnīcas. Skrindu dzimtas muzejs mācīja mezglot, Raiņa māja Berķenelē darināja koka stabulītes, bet Naujenes Novadpētniecības muzejs turpināja īstenot sapni par Ginesa rekordu, veidojot Lielo musturdeķi. Paveikts ir daudz, bet darbi turpinās un muzejs joprojām gaida no iedzīvotājiem jebkurā tehnikā veidotus rokdarbu fragmentus. Ar savām prasmēm dalījās arī krāslavietis Aleksandrs Maijers, kurš veidoja niedru stabulītes, bet Aglonas Maizes muzeja saimniece Vija Ancāne cienāja ar gardu ganu spēka zupas virumu. Skābenes, nātres, gārsa, rabarberu lapas, kūpināts speķis, miežu putraimi, sīpoli, kartupeļi, olas – lūk, receptes noslēpums, lai pietiktu enerģijas gan darbam, gan jautrībai līdz rīta gaismai.

Slutišķu sādža ir viens no iecienītākajiem tūrisma apskates objektiem novadā. Tomēr tā nav tikai muzeja vieta, tās ir arī mājas cilvēkiem, kuru dzimtas vēsture cieši savijusies ar gleznaino vietu. Urbāni, Jermolajevi, Spiridonovi – tās ir tikai dažas dzimtas, kas pavada savas dienas Daugavas lokos ne tikai tūrisma sezonā, bet arī ziemas salā un pavasara palos. Festivāla ietvaros, tika prezentēts Daugavpils novada Kultūras pārvaldes izdotais buklets „Slutišķu noveles” un atklāta fotogrāfes Astrīdas Meirānes izstāde ar iemūžinātajiem vietējo ģimeņu fotoattēliem.

Šī gada jauninājums bija garākās bizes konkurss „Augšdaugavas košā bize”. Pinot bizi tradicionālajā veidā – no pakauša lejasdaļas, par atzītām garāko bižu īpašniecēm kļuva naujeniete Inga Zeile un līksniete Guna Soma.

Jaunas vēsmas bija arī sporta cienītājiem. Paralēli tradicionālajām sporta aktivitātēm uz sauszemes un ūdens, tika organizēts baso pēdu skrējiens.

Šogad festivāla ietvaros biedrība „Beibuks SK” rīkoja Latvijas mērogā nebijušu, ūdenstūrisma entuziastu un atbalstītāju pasākumu „Vislatvijas ūdenstūristu saietu „Lielais plosts””. Ar dziesmām un ziedu vītnēm plostnieki un laivotāji tika pavadīti no Latgales sētas, kad tie devās triju stundu nobraucienā uz kempingu „Ozianna”, kur tos visu nakti priecēja zaļumballe. Pēc „Lielā plosta” organizētāja Ilmāra Beibuka aplēsēm, braucienā piedalījās vairāk kā 200 dalībnieku. Tālākie bija mērojuši ceļu no Liepājas, Rīgas un Siguldas, aktīvi bijuši arī Latgales reģiona tūristi. Vakara gaitā tika izlozēta arī jauna laiva, kura aizceļoja uz Līvānu pusi.

Festivāls noslēdzās ar pārrobežu sadarbības projekta „Prieks kustībā” ietvaros veidotu krāšņu Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas ievērojamāko etnomūziķu kopkoncertu. Artūra Uškāna, Gintara Andrijauska un Jekaterinas Radivilovas vadībā skanēja ermoņikas, kokles, dūdas un dziesmas latgaliešu, baltkrievu un lietuviešu valodās.

„Šogad mums ļoti veiksmīgi uzsāka darbu jauna festivāla režisore – Anita Auzāne. Viņa ienesa ļoti daudz jauku ideju. Tieši viņas ideja bija, ka vasara jāsatiek Augšdaugavā, kas kļuva par mūsu reklāmas saukli. Paldies, ka cilvēki atsaucās uz šo aicinājumu un šodien teica tik daudz pateicības vārdus par iespēju piedalīties šajā pasākumā. Šis festivāls ir sava veida tūrisma sezonas atklāšanas pasākums Daugavpils novadā. Šeit var braukt, atpūsties, piedalīties pasākumos un vērot mūsu dabas un kultūras mantojuma vērtības. Tās jāredz gan ikvienam daugavpilietim, gan visai Latvijai un pierobežas reģionam,” par redzēto vakara gaitā rezumēja Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne.

Festivālu „Augšdaugava 2012” organizēja Daugavpils novada dome, Daugavpils novada Kultūras pārvalde un Naujenes pagasta pārvalde. Festivāls notika ar Daugavpils novada domes un Eiropas Savienības līdzfinansētā Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbība programmas projekta „Prieks kustībā” atbalstu.